Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņas vietas Lubānas novadā

Datums: 05.08.2020 09:20
20 skatījumi
11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Turpinām tēmu par Latvijas Neatkarības karā (Brīvības cīņās) kritušo piemiņas vietām. Lubānas novadā piemiņas vietas/apbedījuma vietas/piemiņas plāksnes atrodas Lubānas ev. – luteriskajā baznīcā, Lubānas Vecajā kapsētā un Visagala kapsētā.
    Interesanti, ka viena ar piemiņas vietu saistīta plāksne glabājas arī Meirānu Kalpaka pamatskolā.
    Lubānas Vecajā kapsētā kapličas priekšā atrodas Svētās uguns altāris. To atklāja 1933.gada 18.novembrī, un jau tradicionāli 11.novembrī lubānieši turp dodas lāpu gājienā, lai Lāčplēša dienas piemiņas brīdī godinātu brīvības cīnītājus. Kapsētā apglabāti četri Latvijas Neatkarības karā kritušie – Arvīds Augstmanis (1901 – 1920), virsleitnants Roberts Dzirkals (1892 – 1919), leitnants Augusts Vīksne (1897 – 1920) un Konrāds Ērglis (1891 – 1919).
    Lubānas evanģēliski luteriskajā baznīcā apskatāmas trīs piemiņas plāksnes kritušajiem cīnītājiem. 1924.gadā piemiņas plāksni septiņiem kritušajiem skolasbiedriem uzstādīja Lubānas vidusskolas bijušie audzēkņi. Piemiņas plāksni divdesmit pieciem Pirmajā pasaules karā un septiņiem Neatkarības karā kritušajiem no Lubānas pagasta tika pielikta 1926.gadā. Plāksnes baznīcā atradušās līdz 1960.gadiem, pēc tam glabājušās izpildkomitejas šķūnītī un ieliktas atpakaļ 1990.gadu sākumā. Trešā piemiņas plāksne veltīta Oskaram Kalpakam, to 1990.gadu sākumā pielika viņa brāļameita Ārija Kalpaks – Grundmane. Līdz pagājušā gadsimta 60.gadiem baznīcā jau bija piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam, un pēc noņemšanas tā joprojām glabājas baznīcā. Jaunajā plāksnē ir iepriekšējās plāksnes teksts no Jāņa evaņģēlija, atšķiras sākuma daļa. Pirmajā plāksnē Oskars Kalpaks nosaukts par Latvijas armijas pulkvedi, bet jaunajā plāksnē – Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku, pulkvedi.
    Visagala kapsētā apglabāts Oskars Kalpaks (1882 – 1919), tur atrodas 1927.gadā atklātais piemineklis, un šeit notiek piemiņas pasākumi. 1925.gada 14.jūnijā tika iesvētīts Oskara Kalpaka pieminekļa pamatakmens ar tekstu “Pulkveža O.Kalpaka pieminekļa pamatakmens 14.VI.1925.” Uz tā bija piemiņas plāksnes ar tekstu “Pirmam Latvijas armijas virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam. Kritis Latvijas Atbrīvošanas cīņās pie Airītēm 1919.g. 6.martā”. Pēc pieminekļa atklāšanas plāksne atradās Meirānu Kalpaka pamatskolā Oskara Kalpaka piemiņas stūrītī līdztekus citiem materiāliem par pulkvedi. Plāksne joprojām glabājas skolā. 

Attēls no Madonas muzeja krājuma: Goda sardze pie Svētās uguns altāra. 1930.gadu otra puse.
Laimdota IVANOVA vēsturniece